Ieskats ēkas vēsturē

Pils ielas 21. nama priekšvēsture saistās ar 13. gadsimtu un bīskapa sētas vēsturi, kas kopš 1210. gada atradās kuršu nopostītā lībiešu ciema vietā t.s. jaunajā pilsētā (nova civitas).

1547. gadā Rīgas lielajā ugunsgrēkā vissmagāk cieta bīskapa sēta, un teritorija praktiski palika bez īpašnieka. Pēc ugunsnelaimes lielākā tās daļa tika pārdota un apbūvēta ar mājām un noliktavām.

Mainot saimniekus, Pils ielas 21. nams nonāca zviedru pulkveža Kristiāna fon Veingartena īpašumā; viņa znots Zviedrijas vietvaldis Rīgā Mihaels Štrokirhs 1698.gadā uzcēla patreizējo namu; ēku būvēja zviedru mūrnieks Lars Nilsons Spāks.

Mājas liktenis mainījās, kad Ziemeļu kara laikā ap 1710. gadu namā tika izmitināti krievu kareivji. Pēc Rīgas padošanās par augstāko varas pārstāvi kļuva ģenerālgubernators kņazs A. Menšikovs, un, iespējams, izmantoja šo namu, jo atmiņās tas tiek saukts par Menšikova namu.

1782. gadā nams pārgāja Melngalvju vecākā Matiasa Vilhelma Fišera īpašumā, 1804. gadā tika nodibināts Fišera institūts – mācību iestāde nabadzīgajām bārenēm – kas pastāvēja līdz pat I pasaules karam. 19. gs. un 20. gs. pirmajā pusē šis nams izmantots arī dažādu tirdzniecības kantoru vajadzībām. Pēc II pasaules kara ēku izmantoja 21. profesionāli tehniskā vidusskola.

1999. gada 16. jūlijā ēkā tika atklāts ANO Nams.

TO ENGLISH

UZ AUGŠU